atmīdīt
atmīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; reti
1.Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
PiemēriStrautiņš ar kāju mierīgi atmīdīja sniegu no [iegrimušo] ragavu sliecēm..
2.Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
PiemēriAtmīdīt kājas..
Avoti: 1. sējums