atminēt
atminēt -minu, -mini, -min, pag. -minēju; trans.
1.Atcerēties1.
Piemēri..[skolotāja] braucējos pazina savus skolniekus.. Viņai kļuva pavisam līksmi, jo atminēja, ka šos četrus draugus citi puikas saukāja par jūrniekiem.
- ..[skolotāja] braucējos pazina savus skolniekus.. Viņai kļuva pavisam līksmi, jo atminēja, ka šos četrus draugus citi puikas saukāja par jūrniekiem.
- «Kādi raksti tur [sienas avīzē] bija?» pūlējos atcerēties... Grūti atminēt. Nebiju izlasījusi tik uzmanīgi.
- Bieži Mārtiņš [kalps] atmin senos laikus un nopūšas.
2.Atcerēties2.
PiemēriAtmini to uz visiem laikiem!
- Atmini to uz visiem laikiem!
- Tētis gan spēlējis klarneti, bet to Lidija neatceras. Viņa atmin tikai māmuļas dziedātās tautas dziesmas.
3.Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
PiemēriAtminēt cilvēka raksturu.
- Atminēt cilvēka raksturu.
- Tikai pats nu gan es nekad nebūtu atminējis, ka visu manu nelaimju [mācības stundu kavējuma] cēlonis tajās dienās bija jaukā, siltā saulīte.
- Kamēr dēls lasa vēstuli, māte neuzkrītoši raugās viņa sejā, lai no tās atminētu vēstules saturu.
3.1.Atrast mīklas atminējumu.
PiemēriAtmini manu mīklu!
- Atmini manu mīklu!
4.sar. Atminēties3.
PiemēriAtminēt draugu dzimšanas dienā
- Atminēt draugu dzimšanas dienā
- «Tevi bija pavisam aizmirsuši. Es nezinu, kā Miķelis tikai ieminējās par tevi, kad pusdiena jau sen bija paēsta.» - «Skaties vien,» viņš teic, «tā zēna vairs neviens neatmin.»
Avoti: 1. sējums