atmiņa
atmiņa -as; s.
1.Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
PiemēriVāja atmiņa.
Stabili vārdu savienojumiDzirdes atmiņa. Redzes atmiņa.
2.tikai vsk. Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.
PiemēriAtmiņā ataust bērnu dienas.
Stabili vārdu savienojumiPalikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā.
3.parasti dsk. Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
PiemēriJaukas atmiņas.
4.Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
PiemēriMūsdienu elektroniskās atmiņas iekārtas spēj iegaumēt informāciju daudz ātrāk nekā cilvēks.
Avoti: 1. sējums