atmirdzēt
atmirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja (retāk -mirdza, 1. konj.).
1.intrans. Sākt mirdzēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriAtmirdz ugunis.
1.1.Sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam.
PiemēriKoku galotnes atmirdz rieta saules staros.
2.intrans. Mirdzoši atspoguļoties (kur).
PiemēriAkačos.. atmirdzēja zvaigznes..
2.1.pārn. Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) — par jūtām.
PiemēriMazs cerību stariņš atmirdza šajās izdzisušajās acīs.
3.trans.; reti Atspoguļot (ko mirdzošu).
Piemēri..ūdeņi atmirdz sauli un zemes zaļumu.
Avoti: 1. sējums