atmirt
atmirt parasti 3. pers., -mirst, pag. -mira; intrans.
1.Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
PiemēriTā sirds muskuļa daļa, kuru ar asinīm apgādā attiecīgā vainagartērija.., tiek paralizēta un atmirst, ja asins piegāde izbeidzas.
1.1.Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
PiemēriZem ledus trūd atmirušie ūdens augi..
2.Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriJaunais dzimst un veidojas, bet arī vecais negrib atzīt savu mūžu izdzīvotu... Lūk, tas pats Dūduma Gusts, atmirstošās pasaules simbols.
Avoti: 1. sējums