atmirgot
atmirgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri..vēlā vakarā tālu atmirgo jaunā, modemā stilā celtā veikala ugunis..
- ..vēlā vakarā tālu atmirgo jaunā, modemā stilā celtā veikala ugunis..
1.1.Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
PiemēriSaulē atmirgo ezers.
- Saulē atmirgo ezers.
2.intrans. Mirgojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriAtmirgo ūdeņos saulstari silti.
- Atmirgo ūdeņos saulstari silti.
2.1.pārn. Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) – par jūtām.
PiemēriValda acīs, visā sejā atmirgoja.. patiess prieks..
- Valda acīs, visā sejā atmirgoja.. patiess prieks..
3.trans.; reti Atspoguļot (ko mirgojošu).
PiemēriSpogulis atmirgo sveces.
- Spogulis atmirgo sveces.
Avoti: 1. sējums