atmirgot
atmirgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri..vēlā vakarā tālu atmirgo jaunā, modemā stilā celtā veikala ugunis..
1.1.Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
PiemēriSaulē atmirgo ezers.
2.intrans. Mirgojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriAtmirgo ūdeņos saulstari silti.
2.1.pārn. Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) — par jūtām.
PiemēriValda acīs, visā sejā atmirgoja.. patiess prieks..
3.trans.; reti Atspoguļot (ko mirgojošu).
PiemēriSpogulis atmirgo sveces.
Avoti: 1. sējums