atmirkt
atmirkt parasti 3. pers., -mirkst, pag. -mirka; intrans.
1.Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
PiemēriBrālis jau stiepa šurp pastalas, kas bija sakaltušas kā koks, grabēja vien un bija jāliek siltā ūdenī, lai atmirkst.
- Brālis jau stiepa šurp pastalas, kas bija sakaltušas kā koks, grabēja vien un bija jāliek siltā ūdenī, lai atmirkst.
- Lietū atmirkusī zeme lipa pie skalu groziem..
- Bet viņš [ieslodzītais] tikām viļāja drupatu mutē, kamēr tā siekalās atmirka mīksta..
2.Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
PiemēriEtiķete atmirkusi.
- Etiķete atmirkusi.
Avoti: 1. sējums