Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atmirkt
atmirkt parasti 3. pers., -mirkst, pag. -mirka; intrans.
1.Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
PiemēriBrālis jau stiepa šurp pastalas, kas bija sakaltušas kā koks, grabēja vien un bija jāliek siltā ūdenī, lai atmirkst.
2.Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
PiemēriEtiķete atmirkusi.
Avoti: 1. sējums