atmodināt
atmodināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka atmostas. Būt par cēloni, ka atmostas. Uzmodināt, pamodināt.
PiemēriAtmodināt bērnu.
- Atmodināt bērnu.
- Jau minūtes piecas Andersoniete pūlējās atmodināt Voldi, kas ar visām drēbēm un apautām kājām bija iekritis gultā.
- Acu plaksti nemanot aizvērās, un Ādams iegrima vieglā snaudā. Pēc īsa brīža viņu atmodināja savāds troksnis.
- Šāviena troksnis atmodināja guļošos vaļus.
- pārn. ..Altajā un Kazahijā.. mūsu jaunieši palīdz atmodināt neauglīgā miegā snaudošo zemi.
1.1.pārn. Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
PiemēriAtmodināt no garīga sastinguma.
- Atmodināt no garīga sastinguma.
- ..[apcietināto] no drūmām domām atmodināja cietuma sargs, aicinādams uz nopratināšanu.
1.2.pārn. Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
Piemēri..kā atmodināt sastingušo kolektīvu, kurā apsīkusi rosība, radoša iniciatīva..?
- ..kā atmodināt sastingušo kolektīvu, kurā apsīkusi rosība, radoša iniciatīva..?
2.parasti 3. pers.; poēt. Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
PiemēriSpožā pavasara saule atkal atmodina dabu..
- Spožā pavasara saule atkal atmodina dabu..
3.Izraisīt, ierosināt no jauna (psihiskas norises).
PiemēriAtmodināt naidu.
- Atmodināt naidu.
- ..vēstule manī atmodināja tādu nesaprotamu nemieru..
- Mazs starpgadījums.. atmodina viņā iemidzinātās maiguma un mīlestības jūtas.
- ..Vikai tomēr nekā cilvēcīga Zigmārā atmodināt neizdodas..
3.1.Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
PiemēriMatu naksnīgais tumšums, [meitenes] bālā un gudrā piere, mirdzošās acis un mainīgais drudža sārtums vaigos man atmiņā atmodināja sengrieķu nostāstus par sirēnām..
- Matu naksnīgais tumšums, [meitenes] bālā un gudrā piere, mirdzošās acis un mainīgais drudža sārtums vaigos man atmiņā atmodināja sengrieķu nostāstus par sirēnām..
Avoti: 1. sējums