Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atmizot
atmizot -oju, -o, -o, pag. -oju; reti
1.trans. Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) — par ko skābu. Nomizot.
Piemēri..zobus briesmīgi atmizoja aiz skābuma: vairāk par vienu [negatavu] ābolu neparko nevar noēst..
2.parasti 3. pers.; intrans. Atmizoties.
PiemēriZobi atmizojuši, zēnam ābolus ēdot.
Avoti: 1. sējums