atmūķēt
atmūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Mūķējot dabūt vaļā.
PiemēriTanī pašā laikā otrs policists ar atslēdznieku jau bija atmūķējuši naudas skapi un atraduši, ka naudas tur nav.
- Tanī pašā laikā otrs policists ar atslēdznieku jau bija atmūķējuši naudas skapi un atraduši, ka naudas tur nav.
- ..reizēm dzīvokļa atslēga nav nolikta parastajā vietā.. Nu, ko - Valdis ir iemācījies atmūķēt savas durvis.
Avoti: 1. sējums