pjedestāls
pjedestāls -a, v.
1.Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
PiemēriAkmens pjedestāls.
- Akmens pjedestāls.
- Kolonnas pjedestāls.
- Novietot skulptūru uz pjedestāla.
- Pieminekļa pamatnei Zaļkalns izvēlas maksimāli vienkāršu formu ar izteiktu vertikalitāti. Zemes pamatni no pjedestāla šķir tikai viens taisnleņķa profila sašaurinājums.
- Uz augsta pjedestāla stāv strādnieks. Viņa paceltā roka aicina turpināt cīņu. Pieminekļa pamata reljefā attēloti 1905. gada janvāra notikumi.
- Viņa [olimpisko spēju uzvarētāja] bronzas krūšu tēlu novietoja blakus paša Zeva statujai, bet pjedestālā iecirta vārdus: «Olimpisko uzvaru iegūst ne nauda, bet ātras kājas un spēks.»
- pārn. ..cēliem soļiem iet tatāri - laucinieki, uzlikuši uz galvas mīkstus riņķus par pjedestālu milzīgām koka bļodām ar aitu sieru, bifeļu sviestu..
2.Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
PiemēriKaut kur spēlēja orķestris, radiomezgls ziņoja rezultātus: Rīgas kauss bija palicis Rīgā! Komjaunietis Stūris bija pirmais! ..Ēvaldu aicināja uz goda pjedestāla.
- Kaut kur spēlēja orķestris, radiomezgls ziņoja rezultātus: Rīgas kauss bija palicis Rīgā! Komjaunietis Stūris bija pirmais! ..Ēvaldu aicināja uz goda pjedestāla.
- «Šovasar pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal tiku uz goda pjedestāla republikas čempionātā, divas bronzas medaļas - trīssoļlēkšanā un vesera mešanā nopelnīju arī Rīgas sporta spēlēs.» [Saka sportists.]
- sal. Viņš nozākāja un noliedza visu sev apkārt, iedomās paceldamies uz šī pazeminātā fona kā uz pjedestāla.
- pārn. Viņa [meitene] kā tikko uzplaucis zieds liek atmaigt pašapzinīgajam veiksminiekam Kostjam, kas dzīve uz visu radis nolūkoties no slavas un panākumu pjedestāla.
Stabili vārdu savienojumiNo pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.). Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla.
- No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) — Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla — Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- Uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) — Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- Uzkāpt uz pjedestāla — Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Avoti: 6-2. sējums