pītne
pītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Pīne1.
PiemēriApmāna kundzei jau virsjaka mugurā. Patlaban pie spoguļa sprauda adatu cepurei un matu pītnei cauri.
- Apmāna kundzei jau virsjaka mugurā. Patlaban pie spoguļa sprauda adatu cepurei un matu pītnei cauri.
- Sīpoli vislabāk uzglabājas savīti pītnēs.
- Sausa, balta malka stāv strēķltī, sveķiem kā medus lāsēm aplipuši. Kā tādu pagali uzmet [ugunskuram], liesmas cērt sprakšķēdamas.. Rokās svērdams, [tēvs] izmeklē vēl smagākas sveķu pītnes. Nu jo augstāk uzšaujas liesmas.
Avoti: 6-2. sējums