pīties
pīties pinos, pinies, pinas, pag. pinos; refl.
1.Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
PiemēriKājas bija nogurušas no ilgās dīkā stāvēšanas un tādēļ tagad negribēja lāgā klausīt, pinās viena aiz otras un nepadevās iešanas ritma noteiktai stingrībai.
1.1.sar. Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
PiemēriVajadzēs ap krāsni ilgāk pīties, Lai ir mājīgums. Lai atkal silts.
1.2.sar. Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
PiemēriTēvs un māte katrs gājuši savu ceļu. Neviens negribējis ar puiku pīties.
1.3.pārn. Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
Piemēri..viss prāvais īres nams.. - arī tas šovakar klusē. It kā klausās, ko šogad runā Ilga, nomākta un zemē iespiesta, pīdamās, stostīdamās, pārteikdamās.
2.parasti 3. pers. Vīties, augot apvīt (ko) — piemēram, par augiem, to daļām.
PiemēriSārts kūp kupliem, baltiem dūmiem - uguns aprij zarus, kur pavasarī pinās sārtbaltas ziedu vijas..
2.1.Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriGalvā nāca un gāja, pinās un mežģījas daudzas domas, un citas no tām pazuda, līdz galam neizdomātas.
3.sar. Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
Piemēri«Ja es iedzeru draugu vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka pinos ar sievietēm.»
3.1.Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
Piemēri«Vai varam runāt par godu un biedriskumu, ja pinamies ar meliem?»
Stabili vārdu savienojumiMēle pinas (arī metas, mežģījas).
Avoti: 6-2. sējums