pīne
pīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
PiemēriDzijas pīne.
- Dzijas pīne.
- Diegu pīnes.
- Sapīt pīni no auklām.
- No.. salmiem kaimiņš pin garu garās pīnes, ritina kamolos spožos kā saule un pēc tam šuj salmu cepures platām jo platām malām.
- No jumta spārēm [bēniņos] karājas paltraki, pakulu un linu pīnes..
- ..nogriež sažuvušās sakņu atliekas un sīpolus sapin pīnē. Tieši tā sīpoli vislabāk glabājas.
- pārn. Pin bērzu pīnes vasara, pin dziedādama..
1.1.Šāds matu pinums.
PiemēriGara, bieza matu pīne.
- Gara, bieza matu pīne.
- Andra aukle bija liela, kupla sieviete krāšņām, brūnām matu pīnēm, kuras tā nēsāja apvītas galvai, un tās šķita pret viņas glezno pieri kā tumšs zelta vaiņags.
- Tumši bija arī viņas mati, sapīti pīnēs un savīti pakausī mezglā.
1.2.pārn. Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
PiemēriUpīte mirdzēdama graužas gar akmeņiem, citur veido slaidas viļņu pīnes, spīdina atvarus, gludus kā logus.
- Upīte mirdzēdama graužas gar akmeņiem, citur veido slaidas viļņu pīnes, spīdina atvarus, gludus kā logus.
- Melnu dūmu pīnes kāpa no svina pelēkās un aukstās jūras pret debesīm..
- Neviens [ugunsdzēsējs] neizkustējās no vietas, lai neizjauktu darba pīni.
2.Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
PiemēriIzadīt pīnes jakas priekšdaļā.
- Izadīt pīnes jakas priekšdaļā.
- Rakstā elementus [adījumos] var sakārtot dažādi. Latviešu tautas folkloras materiālos biežāk sastopami saulīšu, mēness, zvaigžņu, ziedu un dzīvnieku motīvi. Tos var atdalīt ar krāsu joslām, pīnēm, skujiņam.
- Komplektu [apģērbu] papildina pīņu rakstā adīts džemperis ar jostiņu..
Avoti: 6-2. sējums