pineklis
pineklis -ļa, v.
pinekls -a, v.; retāk
1.Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
PiemēriCitus [zirgus] piesēja garākā virvē, citiem uzlika pinekļus un palaida tāpat..
- Citus [zirgus] piesēja garākā virvē, citiem uzlika pinekļus un palaida tāpat..
- ..tēvs bij aris reiz.. zemi, kvēpekļa gaismā pinekļus pinis..
- Jaunie zirgi visi uzlēca viens pēc otra, pinekļiem žļerkstinādami, kad saimnieks gāja klāt tos pārpīt.
- Jaunais vīrs.. bij atritinājis kaņepāju sauju un vija kādu pinekļu.
- sal. Viņas izskaidrojums bija vienkāršs, ar atteikšanās salnaino gudrību: «Tevi piesaistīt es nedrīkstu, es, vecāka par tevi, jau sirmiem matiem un bērnu. ..Tad tev būs kā pinekļi pie kājām: varbūt vairs nepatiks, varbūt jau nožēlosi, bet sievu atstāt būs neērti, žēl.»
1.1.pārn. Tas, kas ir sapinies, samezglojies. Tas, kurā var sapīties, iepīties.
PiemēriPāri [gājēju] galvām šalc milzīgu koku lapotnes.. Šmaugi zari sāpīgi cērtas sejā. Visvisādi pinekļi un karekļi ik uz soļa lien acīs un ausīs.
- Pāri [gājēju] galvām šalc milzīgu koku lapotnes.. Šmaugi zari sāpīgi cērtas sejā. Visvisādi pinekļi un karekļi ik uz soļa lien acīs un ausīs.
1.2.pārn. Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
PiemēriDarbs nedrīkst kļūt par pinekļiem; tam cilvēks jāatraisa, jāspārno, jāuzmundrina!
- Darbs nedrīkst kļūt par pinekļiem; tam cilvēks jāatraisa, jāspārno, jāuzmundrina!
- «Jau sen vajadzētu jaunas mājas,» nopūtās vecaistēvs, «bet ko nu domāt par māju, ja netiekam ārā no parādu pinekļiem.»
- Un pēkšņi puisis jūt, cik noguris viņš ļoti, Kad šaubu pinekļi kā vīram jāpārcērt.
Avoti: 6-2. sējums