pineklis
pineklis -ļa, v.
pinekls -a, v.; retāk
1.Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
PiemēriCitus [zirgus] piesēja garākā virvē, citiem uzlika pinekļus un palaida tāpat..
1.1.pārn. Tas, kas ir sapinies, samezglojies. Tas, kurā var sapīties, iepīties.
PiemēriPāri [gājēju] galvām šalc milzīgu koku lapotnes.. Šmaugi zari sāpīgi cērtas sejā. Visvisādi pinekļi un karekļi ik uz soļa lien acīs un ausīs.
1.2.pārn. Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
PiemēriDarbs nedrīkst kļūt par pinekļiem; tam cilvēks jāatraisa, jāspārno, jāuzmundrina!
Avoti: 6-2. sējums