pinkas
pinkas -u, vsk. pinka, -as, s.
1.Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
PiemēriMatu pinkas līdz pleciem.
- Matu pinkas līdz pleciem.
- Saulē izbalējušie mati, garas pinkās savēlušies, nekārtīgi krita pāri [vīrieša] pierei un vaigu kauliem, gandrīz pilnīgi aizsegdami iegrimušās acis.
- ..viņš stāv un vienaldzīgi skatās manī. Pelnu pelēkie mati nekārtīgās pinkās nokarājas līdz pleciem.
- Bet kad ķemmes.. aizmetās tajā visvārīgākajā pinkā uz kakla, atskanēja pirmais bļāviens..
1.1.Izspūrušas, samudžinājušās apmatojuma, apspalvojuma šķipsnas (dzīvniekiem).
Piemēri..tās ziemas pinkas [zirgam] neiet no muguras nost.
- ..tās ziemas pinkas [zirgam] neiet no muguras nost.
- Uz vara trūkumu lauksaimniecības dzīvnieku organismā norāda vārgums, anēmija.., lopiem spalva kļūst rupjāka, zūd tās cirtainums un dabiskā krāsa, tā saveļas pinkās.
Avoti: 6-2. sējums