Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pinkšķiens
pinkšķiens -a, v.
pinkšiens -a, v.; retāk
1.sar.; niev. Raudiens.
PiemēriApakšlūpa jau drusku drebēja, tas nozīmēja, ka viņai [meitenei] drīz nāks virsū pinkšķiens.
2.Vienreizēja paveikta darbība → pinkšķēt2.
PiemēriZīlītes pinkšķieni.
Avoti: 6-2. sējums