pinkšķēt
pinkšķēt pinkšķu, pinkšķi, pinkšķ, pag. pinkšķēju
pinkšēt pinkšu, pinkši, pinkš, pag. pinkšēju; intrans.; retāk
1.sar.; niev. Raudāt.
PiemēriUn pēkšņi viņa sāka pinkšķēt. Viss viņā bija liels un spēcīgs, arī asaras bija lielas..
1.1.Žēloties, gausties.
PiemēriNav jāizvirza tie, kas tikai pinkšķ un meklē visādus attaisnojumus savai atpalicībai..
2.parasti 3. pers. Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
Piemēri..dārzos pinkšķēja dažādu sugu zīles..
Avoti: 6-2. sējums