raudāt
raudāt raudu, raudi, raud, pag. raudāju; intrans.
1.Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
PiemēriRaudāt aiz bēdām.
Stabili vārdu savienojumiBaltas asaras raudāt.
1.1.Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
PiemēriAtklājās, ka krokodili patiešām raud, tikai ne jau no jūtu, bet gan no sāļu pārpilnības. ..sāļu izvadīšanai no organisma pie acīm ir attīstījušies īpaši dziedzeri..
1.2.pārn. Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
Piemēri..nemanot pienāca rudens. No debesīm vienmuļi krita pelēkas asaras, un raudāja māju jumti, un raudāja koki.
2.parasti 3. pers. Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriRaud vālodze naktī - kā sērdiene māsa.
2.1.pārn. Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
Piemēri..Un ieklausos - aiz loga vēji raud.
2.2.pārn. Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
PiemēriVitens iegulās gultā un paņēma vijoli. Klusām tā raudāja viņa rokā.
Avoti: 6-2. sējums