pinkšķis
pinkšķis -ķa, v.
pinkšķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
pinkšis -ša, v.; retāk
pinkše -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.; niev.
1.Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
Piemēri«Saimniece todien palika mājās. Palūdzu viņu manus pinkšķus pievaldīt.»
- «Saimniece todien palika mājās. Palūdzu viņu manus pinkšķus pievaldīt.»
- ..aiz bailēm [zēns].. sāk raudāt, bet fotogrāfa sieva mierina pinkšķi, un bilde gatava.
- «Es jau jums [zēniem] toreiz teicu, neaiztieciet tās pinkšķēs!»
2.v. Raudas (parasti bērniem).
PiemēriNabadziņš [muļķītis] laiž atkal pinkšķi vaļā. Ķēniņš vairāk neliekas neko zināt, iet projām un atstāj muļķīti raudam.
- Nabadziņš [muļķītis] laiž atkal pinkšķi vaļā. Ķēniņš vairāk neliekas neko zināt, iet projām un atstāj muļķīti raudam.
Avoti: 6-2. sējums