Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pinkuļots
pinkuļots -ais; s. -a, -ā
pinkuļoti apst.
Pinkuļains.
PiemēriGulēt tikai un necelties - tā tagad vienīgā doma un sajūta. Acis ciet, bet tomēr gar tām griezās savādi pinkuļoti ripuļi.
Avoti: 6-2. sējums