piņģerots
piņģerots -a, v.; novec.
1.Uzpirkstenis.
PiemēriVisi nosprieda, ka viņi nav nekādi alkoholiķi un no pudeles nedzers. Ausma aizdeva lūpu krāsas vāciņu. «Kā no piņģerota,» puiši uzjautrinājās.
- sal. Visi nosprieda, ka viņi nav nekādi alkoholiķi un no pudeles nedzers. Ausma aizdeva lūpu krāsas vāciņu. «Kā no piņģerota,» puiši uzjautrinājās.
1.1.pārn. Maza glāze.
PiemēriVanagam nebija vīna glāžu, un viņš uzlika mazu, nejauki biezu šnaba glāzīti uz galda. «Ko tad ar to piņģerotu lai darām?» Mālnieks izsaucās smiedamies.
- Vanagam nebija vīna glāžu, un viņš uzlika mazu, nejauki biezu šnaba glāzīti uz galda. «Ko tad ar to piņģerotu lai darām?» Mālnieks izsaucās smiedamies.
- Tu slavē spaini, gods kam gods - Tam sāncensis nav piņģerots.
Avoti: 6-2. sējums