Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piņķerīgs
piņķerīgs -ais; s. -a, -ā
piņķerīgi apst.; sar.
1.Grūts, sarežģīts.
PiemēriTad - ļoti piņķerīgais jautājums par Tomariņu pagātni, par bagātā Tomariņa kalponi Alvīni. Pirmo reizi ieraugot [kinofilmā] Alvīni, mums jāsaprot, ka viņas dzīve bijusi kļūdu un sāpju pilna..
  • Tad - ļoti piņķerīgais jautājums par Tomariņu pagātni, par bagātā Tomariņa kalponi Alvīni. Pirmo reizi ieraugot [kinofilmā] Alvīni, mums jāsaprot, ka viņas dzīve bijusi kļūdu un sāpju pilna..
  • ..virkne sarežģītu un piņķerīgu lietu, kas šķita tikai cilvēka rokām paveicamas, tagad jau uzticētas automātiem.
  • Arvien biežāk viņu redzēja vientulīgi sēžam ar sevī vērstu skatienu, it kā būtu jāizdomā garas, piņķerīgas domas..
2.Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziļu).
PiemēriPiņķerīgi diegi.
  • Piņķerīgi diegi.
Avoti: 6-2. sējums