pionieris
pionieris -ra, v.
pioniere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
PiemēriPionieru posms.
Stabili vārdu savienojumiPionieru maršs. Pionieru nometne.
2.Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
PiemēriPionieris zinātnē.
3.v.; vēst. Sapieris.
PiemēriKādreiz par pionieriem sauca arī sapieru daļu kareivjus, kas gāja pa priekšu sagatavot ceļu karaspēkam.
Avoti: 6-2. sējums