Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pintiķīgs
pintiķīgs -ais; s. -a, -ā
pintiķīgi apst.; sar.
Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
PiemēriPintiķīgs zēns.
Avoti: 6-2. sējums