pinkšķēt
pinkšķēt pinkšķu, pinkšķi, pinkšķ, pag. pinkšķēju
pinkšēt pinkšu, pinkši, pinkš, pag. pinkšēju; intrans.; retāk
1.sar.; niev. Raudāt.
PiemēriUn pēkšņi viņa sāka pinkšķēt. Viss viņā bija liels un spēcīgs, arī asaras bija lielas..
- Un pēkšņi viņa sāka pinkšķēt. Viss viņā bija liels un spēcīgs, arī asaras bija lielas..
- Zēns skatījās pāri kapsētas žogam un pinkšķēja. Brīžiem ieelsodamies, viņš plūdināja divas straumes par vaigiem.
- Spodris uzsauc viņai, lai nebīstoties un nepinkšķot, šis uguni tūdaļ apdzēsīšot..
1.1.Žēloties, gausties.
PiemēriNav jāizvirza tie, kas tikai pinkšķ un meklē visādus attaisnojumus savai atpalicībai..
- Nav jāizvirza tie, kas tikai pinkšķ un meklē visādus attaisnojumus savai atpalicībai..
2.parasti 3. pers. Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
Piemēri..dārzos pinkšķēja dažādu sugu zīles..
- ..dārzos pinkšķēja dažādu sugu zīles..
- Dzirdēja paipalu pinkšam.
Avoti: 6-2. sējums