pīne
pīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
PiemēriDzijas pīne.
1.1.Šāds matu pinums.
PiemēriGara, bieza matu pīne.
1.2.pārn. Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
PiemēriUpīte mirdzēdama graužas gar akmeņiem, citur veido slaidas viļņu pīnes, spīdina atvarus, gludus kā logus.
2.Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
PiemēriIzadīt pīnes jakas priekšdaļā.
Avoti: 6-2. sējums