nobirt
nobirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriAkmentiņi grabēdami atsitās apšuvuma dēļos un kā krusas graudi nobira zemē.
- Akmentiņi grabēdami atsitās apšuvuma dēļos un kā krusas graudi nobira zemē.
- ..lodes sakapāja augšējo rūti, un viņam uz galvas nobira stikla drumslas.
- Pār sasalušu sniegu nobirušas svaigas pārslas.
1.1.Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
PiemēriTad Žanis pacilāja veclaicīgu misiņa griestu lampu, un no tās nobira parkaitusi spaļi.
- Tad Žanis pacilāja veclaicīgu misiņa griestu lampu, un no tās nobira parkaitusi spaļi.
- ..no lapām nobira lietus piles..
- Tā jau viņa vestu ziedus - rasa Nenobirtu no šiem ziediem nost.
- pārn. Lāčplēsis: Kā smiltis viss nogurums nobiris..
1.2.Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriBērnam nobiris cukurs uz galda.
- Bērnam nobiris cukurs uz galda.
1.3.Noritēt (par asarām).
PiemēriAsaras viņai tad izlauzās un nobira smagas uz klēpī mierīgi gulošajām rokām.
- Asaras viņai tad izlauzās un nobira smagas uz klēpī mierīgi gulošajām rokām.
- Lienai.. nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
1.4.pārn. Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriMūsu ceļotāju bars ar saucieniem nobirst lejā no kraujas..
- Mūsu ceļotāju bars ar saucieniem nobirst lejā no kraujas..
1.5.pārn. Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
Piemēri«Vai viņi sen nodarbojas ar ātrslidošanu?» - «Kādā laikā Mellacis un Stūris noskries trīstūkstoš metrus?» pār treneri nobira jautājumi..
- «Vai viņi sen nodarbojas ar ātrslidošanu?» - «Kādā laikā Mellacis un Stūris noskries trīstūkstoš metrus?» pār treneri nobira jautājumi..
- ..pār Jurkas galvu nobira repliku krusa.
2.parasti 3. pers. Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
PiemēriBērziem, liepām un kļavām visas lapas jau nobirušas, tikai lielajam ozolam vārtu pusē vēl turējās dzeltenas, biezas un sīkstas.
- Bērziem, liepām un kļavām visas lapas jau nobirušas, tikai lielajam ozolam vārtu pusē vēl turējās dzeltenas, biezas un sīkstas.
- Roka saņem jasmīnzaru un papurina - pāri svaigā rakuma vietai nobirst jasmīnu ziedi.
- ..[vējš] purina ābeli. Gatavākie āboli nobirst zemē.
2.1.Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) – par augiem.
PiemēriKadiķīši bija.. nodzeltējuši un nobiruši..
- Kadiķīši bija.. nodzeltējuši un nobiruši..
- Nobirst rūta, Nobirst astra - Sirds tik grūta.
- Kam ziedi, mežābele rūgtā, kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs?
2.2.Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
PiemēriCigaretei nobirst pelni.
- Cigaretei nobirst pelni.
- Ja krāsni vairākas reizes izkurina ar apses malku, sodrēji dūmvadā kļūst mīksti un nobirst.
- pārn. Laikam ir tādi gadi, kad no cilvēka nobirst viss liekais..
3.Pārklāties (ar ko birstošu).
PiemēriTaka nobirusi ar ziediem.
- Taka nobirusi ar ziediem.
- Iela lieliem, mīkstiem krusas graudiem nobirusi.
- Skujām nobirusi zeme uzrūgusi..
- Priekšauta mala nobirusi miltiem..
Avoti: 5. sējums