Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nobiras
nobiras -u, s.; tikai dsk.
1.Tas, kas ir nobiris no augiem, lopbarības (piemēram, to vedot).
PiemēriGraudu nobiras.
  • Graudu nobiras.
  • Siena nobiras.
  • Pa pažobelēm izkārušās augšā sabāzta siena un dābola lekšas [lēkšķes]. Riņķī apkārt viss pakaišu salmiem un barības nobirām nostaipīts.
1.1.Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
PiemēriSavu mītni - kupolveida pūzni - skudras būvē no sīkiem zariņiem, skujam un citam sausam meža nobirām.
  • Savu mītni - kupolveida pūzni - skudras būvē no sīkiem zariņiem, skujam un citam sausam meža nobirām.
  • ..gadu tūkstošiem ilgi priežu meži klāja smiltis, pamazām ielabojot tās ar nobirām un sakņu atliekām.
  • Viņi iespraucās Sāls salas kārklu saaudzē. Pagrābājās pa nobirām un atcēla ar velēnām nomaskētu vāku.
2.ģeol. Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
PiemēriDaudzās vietās pamatieži atsedzas tieši, citur tie pārklāti ar nobiru materiālu..
  • Daudzās vietās pamatieži atsedzas tieši, citur tie pārklāti ar nobiru materiālu..
  • Acuntas pāreja ir stāva, neglīta, sīkām nobiru šķembām klāta.
  • ..akmens [no kalna] drāžas uz leju, aizraujot līdzi vaļējas klinšu nobiras.
Avoti: 5. sējums