nobiras
nobiras -u, s.; tikai dsk.
1.Tas, kas ir nobiris no augiem, lopbarības (piemēram, to vedot).
PiemēriGraudu nobiras.
1.1.Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
PiemēriSavu mītni - kupolveida pūzni - skudras būvē no sīkiem zariņiem, skujam un citam sausam meža nobirām.
2.ģeol. Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
PiemēriDaudzās vietās pamatieži atsedzas tieši, citur tie pārklāti ar nobiru materiālu..
Avoti: 5. sējums