nobirt
nobirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriAkmentiņi grabēdami atsitās apšuvuma dēļos un kā krusas graudi nobira zemē.
1.1.Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
PiemēriTad Žanis pacilāja veclaicīgu misiņa griestu lampu, un no tās nobira parkaitusi spaļi.
1.2.Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriBērnam nobiris cukurs uz galda.
1.3.Noritēt (par asarām).
PiemēriAsaras viņai tad izlauzās un nobira smagas uz klēpī mierīgi gulošajām rokām.
1.4.pārn. Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) — par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriMūsu ceļotāju bars ar saucieniem nobirst lejā no kraujas..
1.5.pārn. Tikt ātri, nepārtraukti pateiktam.
Piemēri«Vai viņi sen nodarbojas ar ātrslidošanu?» - «Kādā laikā Mellacis un Stūris noskries trīstūkstoš metrus?» pār treneri nobira jautājumi..
2.parasti 3. pers. Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
PiemēriBērziem, liepām un kļavām visas lapas jau nobirušas, tikai lielajam ozolam vārtu pusē vēl turējās dzeltenas, biezas un sīkstas.
2.1.Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) — par augiem.
PiemēriKadiķīši bija.. nodzeltējuši un nobiruši..
2.2.Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
PiemēriCigaretei nobirst pelni.
3.Pārklāties (ar ko birstošu).
PiemēriTaka nobirusi ar ziediem.
Avoti: 5. sējums