nobīties
nobīties -bīstos, -bīsties, -bīstas, pag. -bijos; refl.
1.Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
PiemēriKādā rītā bij Tenim atbraukts pakaļ no kaimiņu ciema, lai ejot kādai sievai asiņu izlaist, kura nobijusies laikam no traka suņa.
2.Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
PiemēriKādēļ Harijs arī ir nobijies tāpat kā es? Es - tas saprotams. Es esmu slepeni ienākusi viņa mājā... bet kādēļ Harijs?
2.1.Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
PiemēriNobīties no atbildības.
Avoti: 5. sējums