stops1
stops -a, v.; vēst.
Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
PiemēriStopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt, līdz tās vairs nestiepās.
- Stopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt, līdz tās vairs nestiepās.
- Stops tika ātri norauts no pleca, stiegra uzvilkta, un bulta notrinkšķēja gaisā. Griģis veikli rīkojās ar stopu, un viņa bultas droši skrēja mērķim pretī.
Avoti: 7-2. sējums