stomīties
stomīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti
1.Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām.
Piemēri«Baronlielskungs,» viņš pēc brītiņa sacīja stomīdamies un skatījās cieti baronā, «baronlielskungs... tas ir... vārds... kuru es... nevaru pieņemt.»
1.1.Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
Piemēri..aizjoņo [uzbrukumā] kaimiņu posms, ko komandē Spandegs. Tagad ir mūsējā kārta, bet posma vecākais bija [kritušais] Lejiņš, Miķelsons vēl nav atgriezies - un mēs ar Konrādu stomāmies, kam komandēt.
Avoti: 7-2. sējums