Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stops1
stops -a, v.; vēst.
Rokas ierocis šaušanai ar bultām — uz laides nostiprināts loks.
PiemēriStopu gatavošana prasīja daudz darba un pacietības. Kokus vajadzēja sutināt un vaskot, saites mērcēt un kaltēt, līdz tās vairs nestiepās.
Avoti: 7-2. sējums