nocelt
nocelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNocelt vāzi no plaukta uz grīdas.
2.Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNocelt telefona klausuli.
2.1.Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
Piemēri..kuģis joprojām stāv, iestrēdzis akmeņos, un daudzi mēģinājumi to nocelt beigušies neveiksmīgi.
2.2.Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
Piemēri..ledus atlūza. Tika sacelta trauksme, cilvēkus glābt devās helikopters. 33 neveiksminiekus laimīgi nocēla no ledus.
2.3.Atdalīt (celtni, tās daļu) — piemēram, par veļu, plūdiem.
PiemēriPutenis gan bija negants... Muižas šķūnim nocēla jumtu..
3.sar. Nozagt, piesavināties.
Piemēri..viņam, tā sakot, acu priekšā no ratiem maizes kule nocelta.
3.1.Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
PiemēriNocēla man [diriģentam] šodienas koncerta pateicīgākās un izdevīgākās dziesmas. Paši pievāca.
3.2.Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
PiemēriFredis: Re, kā Jurka apstrādāja lielo brāli - nocēla brūti taisni kā romānā!
Stabili vārdu savienojumiNocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala).
Avoti: 5. sējums