Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobungot
nobungot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Bungot un pabeigt bungot.
PiemēriZīlīte nobungoja pie loga.
1.1.trans.; sar. Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.
PiemēriNobungot valsi.
Avoti: 5. sējums