Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobučot
nobučot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; novec.
Noskūpstīt.
Piemēri«Andr!» Liene nelaipni iesaucās. «Mutes jau nu nedabūsi!» Viņa ietina galvu priekšautā, bet viņš to atrāva nost un nobučoja meiteni vairāk reižu no vietas.
Avoti: 5. sējums