Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobrūnināt
nobrūnināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
PiemēriNobrūnināt cepeti.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
PiemēriSalna nobrūninājusi lapas.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
Piemēri..viņa mute savilkās platā smaidā, kas atklāja.. tabakas sulas nobrūninātus zobus..
2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
PiemēriVējš.. patīkami vēsināja kalseno, saules nobrūnināto seju.
2.1.Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
PiemēriNobrūnināt rokas saulē.
Avoti: 5. sējums