nobrūnēt
nobrūnēt -brūnu, -brūni, -brūn, arī -brūnēju, -brūnē, -brūnē, pag. -brūnēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
PiemēriOgas [sūnu upenei] zaļganas, vēlāk nobrūnē, lielas, smaržīgas un gardas.
- Ogas [sūnu upenei] zaļganas, vēlāk nobrūnē, lielas, smaržīgas un gardas.
- Nobrūnējis arī sarkanais pļavu āboliņš, bet vietā daudz citu galviņu.
- Otrreiz gerberas zied no septembra līdz decembrim. Pēc tam lapas pamazām nobrūnē un atmirst.
1.1.Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
PiemēriKasparam šķita, ka istaba kļūst aizvien mazāka un mazāka, ka dūmos nobrūnējušās griestu sijas slīd arvien zemāk...
- Kasparam šķita, ka istaba kļūst aizvien mazāka un mazāka, ka dūmos nobrūnējušās griestu sijas slīd arvien zemāk...
- ..zem.. zaķādas cepures un kuplajām ūsām kūp nobrūnējis kaļķītis.
- Sienai dzeltenais krāsojums nobrūnē jis tumšiem plankumiem..
1.2.Apcepoties kļūt brūnam.
PiemēriPīrāgi krāsnī nobrūnē.
- Pīrāgi krāsnī nobrūnē.
2.Kļūt brūnam saules, vēja iedarbībā.
Piemēri..[apmetnēs] dzīvo saulē nobrūnējušu traktoristu brigādes.
- ..[apmetnēs] dzīvo saulē nobrūnējušu traktoristu brigādes.
- Tas bija garš, spēcīgs vīrs ar saulē nobrūnējušu seju..
- ..ķemmīte pa vizēja gan Bērziņa nobrūnējušajā rokā, gan gaišajā cekulā..
Avoti: 5. sējums