nobuldurēt
nobuldurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
2.trans.; sar.; niev. Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt. Nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
Piemēri«Jūs domājat, ka tāpēc, ka esat sieviete, es piekāpšos? Nē!» Lielmanis nobuldurēja.
Avoti: 5. sējums