Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
birdināt
birdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
PiemēriUn mežam ir jābūt tik tuvu klāt, Lai vētra uz jumta mums varētu Čiekurus birdināt..
  • Un mežam ir jābūt tik tuvu klāt, Lai vētra uz jumta mums varētu Čiekurus birdināt..
  • Vāverei pieci pirksti, Pieci zelta gredzentiņi; Lec priedē, lec eglē, Zeltu vien birdināja.
Stabili vārdu savienojumiBirdināt asaras.
1.1.Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
PiemēriBirdināt sniegu no zariem.
  • Birdināt sniegu no zariem.
  • Sāka pūst vējš, birdinādams pie zariem satecējušās ūdens pilītes.
  • Tad atskrēja vējš, sāka birdināt sarmu, un koki skanēja kā vijoles.
1.2.pārn. Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
PiemēriPienāca rudens. Koki birdināja zemē zeltītas lapas.
  • Pienāca rudens. Koki birdināja zemē zeltītas lapas.
  • ..uznāca mazs mākonītis un sāka birdināt smalkas pērslas [pārslas].
2.parasti 3. pers.; intrans.; reti Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
PiemēriZiemas nakts bija tumša, debess pavisam apmākusies, smalks sniegs birdināja acīs.
  • Ziemas nakts bija tumša, debess pavisam apmākusies, smalks sniegs birdināja acīs.
Avoti: 2. sējums