novirpuļot
novirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
PiemēriEs.. noliecu galvu. Acīs man novirpuļo tumši zaigojoši apļi.
- Es.. noliecu galvu. Acīs man novirpuļo tumši zaigojoši apļi.
- ..mašīna strauji aizrāvās uz priekšu. Aiz tās novirpuļoja sausie putekļi...
- Melns atvars novirpuļo un dziest.
2.intrans. Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriLapiņa novirpuļoja no koka.
- Lapiņa novirpuļoja no koka.
2.1.pārn. Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
PiemēriDejotāji novirpuļo gar estrādes malu.
- Dejotāji novirpuļo gar estrādes malu.
3.trans. Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriLapas vējā novirpuļo labu gabalu.
- Lapas vējā novirpuļo labu gabalu.
3.1.intrans. Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
PiemēriSniegs novirpuļojis vairākas stundas.
- Sniegs novirpuļojis vairākas stundas.
3.2.pārn. Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
PiemēriNovirpuļot dejās visu vakaru.
- Novirpuļot dejās visu vakaru.
Avoti: 5. sējums