novirpuļot
novirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
PiemēriEs.. noliecu galvu. Acīs man novirpuļo tumši zaigojoši apļi.
2.intrans. Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriLapiņa novirpuļoja no koka.
2.1.pārn. Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
PiemēriDejotāji novirpuļo gar estrādes malu.
3.trans. Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriLapas vējā novirpuļo labu gabalu.
3.1.intrans. Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
PiemēriSniegs novirpuļojis vairākas stundas.
3.2.pārn. Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
PiemēriNovirpuļot dejās visu vakaru.
Avoti: 5. sējums