Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novirze
novirze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Darbība, process, arī rezultāts → novirzīt1. Novirzīties (1).
PiemēriNovirze no kursa.
2.Darbība, process, arī rezultāts → novirzīt2, novirzīties2.
PiemēriGaismas stara novirze.
3.Darbība, process, arī rezultāts → novirzīt3, novirzīties3.
PiemēriNovirzes no temata lekcijā.
4.Neatbilstība kādām normām, prasībām.
PiemēriNovirzes sirdsdarbībā.
5.pareti Novirziens1.
Piemēri..gribam izlobīt to idejisko satvaru, kas vienoja dažādo noviržu un orientāciju pārstāvjus vienā reakcionārā nacionālisma kopā.
Avoti: 5. sējums