novirziens
novirziens -a, v.
1.No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
PiemēriPlaisa, kas jau no Piektā gada vērās starp diviem sociālisma novirzieniem, tikusi nepārkāpjami plata.
2.Specializācijas sistēma (kādā nozarē).
Piemēri..tagadējais sovhozs dibināts 1959. gadā, apvienojoties vairākām saimniecībām ar dažādiem ražošanas novirzieniem..
Avoti: 5. sējums