novirziens
novirziens -a, v.
1.No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
PiemēriPlaisa, kas jau no Piektā gada vērās starp diviem sociālisma novirzieniem, tikusi nepārkāpjami plata.
- Plaisa, kas jau no Piektā gada vērās starp diviem sociālisma novirzieniem, tikusi nepārkāpjami plata.
- Meistars pārdzīvojis aizritējušos gados daudzus mākslas strāvojumus un novirzienus, izpētījis to īpatnības Eiropas lielākajos mākslas centros..
- Nekādi modes novirzieni mākslinieku nespēja aizraut.
2.Specializācijas sistēma (kādā nozarē).
Piemēri..tagadējais sovhozs dibināts 1959. gadā, apvienojoties vairākām saimniecībām ar dažādiem ražošanas novirzieniem..
- ..tagadējais sovhozs dibināts 1959. gadā, apvienojoties vairākām saimniecībām ar dažādiem ražošanas novirzieniem..
- Ir.. skolas ar matemātikas, valodu un citiem novirzieniem.
- Mūzikas novirzienā specializēto skolu pieredze rāda, ka muzikāli izglītoti bērni sekmīgāk apgūst arī citus priekšmetus..
Avoti: 5. sējums