novirzīties
novirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriVelosipēdists novirzījies no šosejas uz sānceļa.
2.parasti 3. pers. Refl. → novirzīt2. Tikt novirzītam.
PiemēriPārejot no vienas vielas otrā, ..gaismas stars novirzās no sava iepriekšējā ceļa..
3.Refl. → novirzīt3. Tikt novirzītam.
PiemēriDomas novirzījušās no slimības.
3.1.Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
PiemēriNovirzīt lekcijā no temata.
3.2.Novērsties (no kā) savā attīstībā, darbībā.
PiemēriDokumentālā kino iespējas novirzīties no īstenības ārējā veidola ir stipri ierobežotas.
Avoti: 5. sējums