Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nogriezt2
nogriezt [nogriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot atdalīt nost.
PiemēriNogriezt šķēli no kukuļa.
  • Nogriezt šķēli no kukuļa.
  • Nogriezt zarus.
  • Es nogriezu mūsu dārziņā visskaistākās lilijas..
  • Dažviet redzējām blakus strādājam traktoru un vīru, kas ar sirpi nogriež kukurūzas stublājus.
  • Frīdis nogrieza jaunu liepiņu un apdarināja tai zarus.
Stabili vārdu savienojumiKā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt).
1.1.Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
PiemēriNogriezt nagus.
  • Nogriezt nagus.
  • Kārlēnu nevarēja vairs ne pazīt:.. tumšie mati nogriezti īsi īsi..
Stabili vārdu savienojumiNogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli.
2.Nodalīt, nošķirt (no kā).
PiemēriMillers atcerējās, kā sities pa dzīvi, nevarējis viens nekā paveikt, kad pēc zemes sadales saņēmis savā rīcībā no budža platībām nogriezto strēmeli.
  • Millers atcerējās, kā sities pa dzīvi, nevarējis viens nekā paveikt, kad pēc zemes sadales saņēmis savā rīcībā no budža platībām nogriezto strēmeli.
  • ..ciema padome nogriezusi skolai no Vinteru zemes divas desetīnas līdz ar auglīgo pakalnīti.
3.sar. Pārtraukt, nepieļaut (ko).
PiemēriPar viena grēkiem gandrīz visai kolhoza zvejas flotei nogrieza iespēju strādāt lielajos ūdeņos..
  • Par viena grēkiem gandrīz visai kolhoza zvejas flotei nogrieza iespēju strādāt lielajos ūdeņos..
  • «Piekusāt?» Viņa nogriež jebkuru Rūdolfa mēģinājumu pietuvoties.
Avoti: 5. sējums