nogriezt2
nogriezt [nogriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot atdalīt nost.
PiemēriNogriezt šķēli no kukuļa.
Stabili vārdu savienojumiKā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt).
1.1.Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
PiemēriNogriezt nagus.
Stabili vārdu savienojumiNogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli.
2.Nodalīt, nošķirt (no kā).
PiemēriMillers atcerējās, kā sities pa dzīvi, nevarējis viens nekā paveikt, kad pēc zemes sadales saņēmis savā rīcībā no budža platībām nogriezto strēmeli.
3.sar. Pārtraukt, nepieļaut (ko).
PiemēriPar viena grēkiem gandrīz visai kolhoza zvejas flotei nogrieza iespēju strādāt lielajos ūdeņos..
Avoti: 5. sējums