atbēgt
atbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot atklāt šurp. imperf. Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriSuns atbēga pie gana.
- Suns atbēga pie gana.
- Atbēgt līdz tuvākajām mājām.
- «Uz šo kluso nostūri [Vidzemē] atbraucu jeb, pareizāk sakot, atbēgu, lai glābtu savu kailo dzīvību.»
2.Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēns atbēga no ceļa nost.
- Zēns atbēga no ceļa nost.
Avoti: 1. sējums