atspurgt
atspurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, arī -spurgst, pag. -spurdzu.
1.parasti 3. pers.; intrans. Spurdzot atlidot šurp (par putniem). Spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtspurdza putnu bars.
2.parasti 3. pers.; intrans. Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriViņas rokai sakustoties, zvirbuļi atspurgst atpakaļ, bet lec tad atkal klāt un lasa drupatas augšā.
3.trans.; sar. Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
Piemēri«Bet man jūsu palīdzības nevajag,» Milda atspurdza.
Avoti: 1. sējums