atstaipīt
atstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; pareti
Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
PiemēriVanags [saimnieks] atstaipīja notirpušās kājas.
- Vanags [saimnieks] atstaipīja notirpušās kājas.
- Tīklus savilcis, Oskars kādu brīdi stāvēja laivas vidū, domās iegrimis... atstaipīja nolīkušo muguru.
- Brīviņu saimniece Līzbete vēlreiz piesita mustavas [sistavas], tad nolika šaudīklu [atspoli] uz tumšā vadmalas audekla un atstaipīja rokas.
Stabili vārdu savienojumiAtstaipīt (arī atstiept) kaulus.
- Atstaipīt (arī atstiept) kaulus sar. — Atpūsties (parasti guļus).
Avoti: 1. sējums