atstarot

atstarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.

1.trans. Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.

PiemēriLedus atstaro saules starus.

1.1.Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.

PiemēriDažkārt uztveršanas vietā atstarotie signāli ir tik spēcīgi, ka tāluztveršana iespējama ar vienkāršām antenām..

2.intrans. Atspoguļoties, atmirdzēt.

Piemēri..spoguļos zvaigžņaina atstaro nakts.

PiemēriJa stipru celsim savu valsti, lai tā kā bāka atstaro, tad stipri stāvēs miera balsti..

3.trans. Atspoguļot₃.

PiemēriKatrs vaibsts viņas dzeltenbālganajā sejā atstaro sāpes un sagurumu.

3.1.intrans. Atspoguļoties₃.

PiemēriPeikam sejā atstaroja neviltots prieks un lepnums.

Avoti: 1. sējums