atstarot
atstarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.trans. Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
PiemēriLedus atstaro saules starus.
- Ledus atstaro saules starus.
- Atstarotā gaisma.
- Minerālu virsma spēj vairāk vai mazāk atstarot gaismas starus. Tas daudziem minerāliem rada raksturīgu spīdumu.
- Saule pie apvāršņa pacel ziņkārīgo vaigu un iespīd tieši acīs.. Ezera dzīles atdzīvojas. Virspuse kļūst caurspīdīga, atstaro simtiem varavīkšņu.
- Mēs tālu ejam, nekur Te [baltajās naktīs] tumsas nav.. Pat nami gaismu atstaro Kā kalnu sniegs.
1.1.Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
PiemēriDažkārt uztveršanas vietā atstarotie signāli ir tik spēcīgi, ka tāluztveršana iespējama ar vienkāršām antenām..
- Dažkārt uztveršanas vietā atstarotie signāli ir tik spēcīgi, ka tāluztveršana iespējama ar vienkāršām antenām..
- Ja laika intervāls starp tiešo un atstaroto skaņas vilni būs lielāks par 0,07 sekundēm, tad mēs atstaroto skaņu uztversim kā atbalsi.
- Tad viņš [zēns] sarausa ap uguni sniega valni un sasprauda ciešā puslokā kuplus egļu zarus. Izveidojās vējtveris, kas atstaroja siltumu.
2.intrans. Atspoguļoties, atmirdzēt.
Piemēri..spoguļos zvaigžņaina atstaro nakts.
- ..spoguļos zvaigžņaina atstaro nakts.
2.1.Atspīdēt1.
PiemēriJa stipru celsim savu valsti, lai tā kā bāka atstaro, tad stipri stāvēs miera balsti..
- Ja stipru celsim savu valsti, lai tā kā bāka atstaro, tad stipri stāvēs miera balsti..
- Cik ūdeņos tu mazgāts tapi,.. Līdz vieglais, vizmojošais papīrs, Man rokā atstaroji balts!
3.trans. Atspoguļot3.
PiemēriKatrs vaibsts viņas dzeltenbālganajā sejā atstaro sāpes un sagurumu.
- Katrs vaibsts viņas dzeltenbālganajā sejā atstaro sāpes un sagurumu.
3.1.intrans. Atspoguļoties3.
PiemēriPeikam sejā atstaroja neviltots prieks un lepnums.
- Peikam sejā atstaroja neviltots prieks un lepnums.
- Jau priekšlaikus iztēlojos sev to prieku, kas atstaros mazās Ilzītes sejā.
Avoti: 1. sējums